Mūžīgais jautājums, par ko vēl aizvien diskutē gan profesionāli un pieredzējuši dārznieki, gan pavisam iesācēji – ko darīt rudenī ar nokritušajām koku lapām? Tās savākt vai tomēr atstāt? Bet, ja nu patiesība ir kaut kur “pa vidu”?
Ir daudz argumentu gan tiem, kas teic, ka rudenī lapas pavisam noteikti ir jāsagrābj, gan arī tiem, kas saka, ka to darīt nevajag. Piemēram, nesen pazīstamais modes mākslinieks Dāvids dalījās interesantā pieredzē, stāstot, ka savā dārzā rudenī lapas viņš nevāc, bet “pārbrauc” tām pāri ar dārza pļaušanas traktoriņu un sasmalcina tās, un jau pavasarī viss ir tīrs un smuks.
Tie, kas uzskata, ka rudenī lapas tomēr ir obligāti jāvāc, teic, ka rudenī zem lapu kārtas veidojas visādas kaites, tāpēc, lai tās nevairotos, tās ir tomēr jānovāc.
Taču ir vēl trešā versija – lapas var sagrābt un atstāt kaudzītēs, jo tās var kļūt par lielisku vietu, kur pārziemot mazajiem dzīvniekiem. Dabā eži meklē vietas, kurās ir daudz sausu lapu, zaru un citu dabiski izveidojušos slāņu, jo šādi materiāli nodrošina izolāciju no sala un aukstuma, un palīdz uzturēt nemainīgu temperatūru ziemā, kad tiem ir “ziemas guļa”.
Lasi vēl: Vākt vai nevākt nokritušās rudens lapas dārzā – mūžīgi strīdīgais jautājums. Pieredzē dalās pieredzējuši dārznieki
Ežiem ziemas miegs ilgst no pieciem līdz pat sešiem mēnešiem. Eiropā sastopamie eži ziemas miegā dodas tad, kad iestājas vēsāks laiks un samazinās pārtikas pieejamība – parasti tas notiek oktobra beigās vai novembra sākumā, tātad, tieši tagad. No ziemas miega eži mostas pavasarī, parasti marta beigās vai aprīlī, kad laiks atkal kļūst siltāks un ir iespējams iegūt pārtiku.
Ziemas guļas laikā eža ķermeņa temperatūra pazeminās gandrīz līdz apkārtējās vides temperatūrai, un eža sirsniņa un elpošanas ātrums ievērojami palēninās. Tas ir dabā iekārtots, īpašs process, ko sauc par enerģijas taupīšanas mehānismu.
Bet, tātad, ja nolemjat, ka jūs ar savām dārza lapām varētu palīdzēt ežiem pārziemot, tas ir jāizdara pareizi un ir jāievēro daži noteikumi.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk